// Saturs
Zvans sākas ar ierakstu. Mierīga balss paziņo par aizdomīgām darbībām jūsu kontā un lūdz nospiest 1, ja tās neesat apstiprinājis. Tad līnijā pieslēdzas pieklājīgs „bankas darbinieks”. Karte esot jābloķē nekavējoties, viņš saka, tāpēc, lūdzu, instalējiet šo lietotni un pielieciet karti pie telefona aizmugures. Jūs tā arī izdarāt. Tajā pašā mirklī citā pilsētā kāds jauns vīrietis pieliek savu telefonu pie bankomāta un izņem skaidru naudu no jūsu kartes, kura joprojām ir jūsu rokā.
Pēc šāda scenārija, kā stāsta Nīderlandes policija, strādāja kāda grupa, līdz 2026. gada oktobrī to izjauca Roterdamas kibernoziegumu komanda. Trīs nedēļās, kamēr izmeklētāji grupu novēroja, viņi saskaitīja ap 170 cietušo un 380 000 € zaudējumu, un tie nebūt nebija tikai pensionāri: desmitiem cietušo bija divdesmit un trīsdesmit gadu vecumā. Pats triks ir vismaz divus gadus vecs. Jaunas ir mākslīgā intelekta radītās balsis un jautājums, ko tās velk sev līdzi: kurš atmaksās naudu cilvēkam, kurš pats pielika savu karti pie sava telefona?
Karte, izstiepta pāri internetam
Bezkontakta maksājumi darbojas ar NFC, radiosakaru, kas strādā dažu centimetru attālumā. Terminālis vai bankomāts nosūta kartei uzdevumu, čips atbild, un šī atbilde bankai apliecina, ka karte ir īsta. Viss balstās uz vienkāršu fiziku: ja čips atbild, karte noteikti ir turpat blakus.
Krāpnieku lietotne šo fiziku apmāna. Tā nolasa čipa atbildes caur cietušā telefona NFC antenu un pa serveri pārsūta tās uz otru telefonu, kas ir līdzzinātāja rokā. Līdzzinātājs pieliek šo telefonu pie bankomāta, un iekārta „redz” karti, kura patiesībā atrodas otrā valsts galā. Karte netiek tik daudz nokopēta, cik pagarināta: starp čipu un bankomātu stiepjas neredzams kabelis desmitiem kilometru garumā.
Nīderlandes policija apraksta, kā notika nodošana. Kamēr cietušais spieda karti pie telefona, „pinners” ar to pašu lietotni jau gaidīja pie bankomāta vai maksājumu termināļa. (Nīderlandiešu darbības vārds pinnen nozīmē izņemt skaidru naudu, no tā arī nosaukums līdzzinātājam, kas to savāc.) Aizplūda tūkstošiem eiro, un cietušie neko nepamanīja. Policijas paziņojumā nav teikts, kā grupa ieguva PIN kodus. Policijas pārstāvis raidorganizācijai RTL Nieuws pastāstīja, ka dažreiz PIN pat nav vajadzīgs, taču nenosauca, kurus darījumus viņš ar to domāja. Līdzīgā shēmā Čehijā cietušie to paši ievadīja lietotnē. Tāpēc policija atkārto trīs lietas, ko jūsu banka nekad nelūgs: lejupielādēt lietotni, pielikt karti pie telefona vai pateikt PIN.
Dzimusi universitātes laboratorijā
Šim uzbrukumam ir akadēmisks ciltskoks. Vācijas Darmštates Tehniskās universitātes Drošo mobilo tīklu laboratorijas (Secure Mobile Networking Lab) studenti izveidoja NFCGate, atvērtā koda Android lietotni, kas tver, ieraksta un pārsūta NFC signālus starp divām ierīcēm. Tās uzdevums ir palīdzēt pētniekiem pārbaudīt bezkontakta protokolu izturību. Projekta lapā cilvēki tiek lūgti burtiski tieši tā: neizmantot to ļaunprātīgiem nolūkiem.
Ne visi paklausīja. 2024. gada augustā drošības uzņēmuma ESET pētnieki aprakstīja NGate, pirmo zināmo ļaunatūru, kas būvēta uz NFCGate bāzes. Trīs Čehijas banku klienti saņēma īsziņas par nodokļu atmaksu; pēc tam cietušie instalēja viltotu bankas lietotni, ievadīja PIN un pielika karti pie telefona. 2024. gada martā Prāgas policija aizturēja 22 gadus vecu jaunieti, kurš izņēma naudu no bankomātiem. Viņam līdzi bija 160 000 Čehijas kronu (ap 6000 €), kas, pēc policijas teiktā, nāca tikai no trim pēdējiem cietušajiem.
Pēc tam shēma nonāca masveida ražošanā. 2025. gada pirmajā pusē ESET reģistrēja vairāk nekā 35 reizes vairāk NFC uzbrukumu nekā 2024. gada otrajā pusē. Tajā pašā pavasarī pētnieki Itālijā atklāja SuperCard X: to pašu triku, ko pārdeva kā abonementu Telegram kanālos, ar visu klientu atbalstu. Savukārt NFCGate autori tagad savā projekta lapā piebilst, ka antivīrusi viņu pētniecības rīku arvien sajauc ar NGate.
Balss, kas skan kā jūsu banka
Roterdamas grupa vecajai tehnikai pievienoja vienu jaunu sastāvdaļu: balsi. Krāpnieki ar MI palīdzību sagatavoja desmitiem ierakstu dažādās balsīs, uzdodoties par dažādām bankām un uzņēmumiem. MI viņiem deva mērogu: viena neliela grupa varēja izklausīties kā daudzas dažādas organizācijas, katra ar savu balsi, nenoalgojot nevienu diktoru. Automātisks zvans ar izvēlni izklausās pēc parasta servisa paziņojuma, un nospiest 1 nešķiet bīstami. Tad sarunu pārņēma dzīvs cilvēks, kurš strādāja pēc scenārija, kas bija veidots, lai radītu steigu.
„Tas vairs nav krāpnieks pie durvīm, bet pārliecinošs zvanītājs, kurš izskatās ārkārtīgi profesionāls,” sacīja Rūbens van Vels (Ruben van Well) no Roterdamas kibernoziegumu komandas. Viņš piebilda, ka izmeklētāji šādu tehnisko paņēmienu nekad iepriekš nebija redzējuši.
Shēma ir bīstama tieši tāpēc, ka tā šķiet aizsardzība. Karte nepamet jūsu rokas, tāpēc jums šķiet, ka sargājat savu kontu, norāda HCC, Nīderlandes datorlietotāju klubs. Nospiest 1, instalēt lietotni, pielikt karti: katrs solis izskatās pēc drošības pasākuma, nevis riska.
Bankas pamanīja strauju pieaugumu septembra vidū, un 6. oktobrī policija aizturēja divus vīriešus: 23 gadus veco, kuru tur aizdomās par shēmas izdomāšanu, un 25 gadus veco, kuru tur aizdomās par tās koordinēšanu. Abi ir apcietināti, neviens nav notiesāts.
Kurš jums atmaksās
Cietušajiem īstās nepatikšanas sākas pēc zvana. Banka var teikt: jūs pats instalējāt lietotni un pats pielikāt karti, tātad tā ir rupja nolaidība. Nīderlandes bankas to saka arvien biežāk. Saskaņā ar Nīderlandes Banku asociācijas (NVB) datiem 2021. gadā bankas atlīdzināja 92 % zaudējumu no viltotu bankas palīdzības dienestu krāpniecības, bet 2024. gadā tikai 48 %. 2025. gadā gandrīz 5900 cietušo kopā zaudēja gandrīz 26 miljonus eiro.
- gada 15. oktobrī šajos aprēķinos iejaucās Eiropas Savienības Tiesa. Triks tās lietā bija cits, bet strīds tas pats: banka atteica, vainojot klienta neuzmanību. Lieta C-70/25 sākās Polijā. Kāda sieviete kaut ko pārdeva tiešsaistes tirgus platformā; „pircējs” atsūtīja viņai saiti, it kā lai apstiprinātu pārdošanu, un viņa viltotā lapā ievadīja savus internetbankas pieejas datus. No viņas konta aizplūda ap 700 €. Nākamajā dienā viņa par to ziņoja, bet banka atteicās naudu atmaksāt: tās skatījumā vainīga bija pati klienta.
Tiesa nosprieda, ka tā rīkoties nedrīkst, un apgrieza notikumu secību.
// Ko maina ES Tiesas spriedums
Kā bankas atbildēja
- Jūs rīkojāties rupji nolaidīgi, tāpēc atmaksas nebūs.
- Ja nepiekrītat, iesūdziet mūs tiesā paši.
Kā tas notiek tagad
- Ja klients darījumu nav autorizējis un par to ziņojis nekavējoties, banka to atmaksā līdz nākamās darba dienas beigām.
- Vēlāk banka var naudu prasīt atpakaļ, taču tai pašai jāpierāda nodoms vai rupja nolaidība.
- Atteikt uzreiz drīkst tikai tad, ja banka tur klientu aizdomās par krāpšanu un ziņo par to iestādēm.
Tiesas argumentācija bija vienkārša: ja bankas varētu atteikt jau no paša sākuma, pienākumam atmaksāt nekavējoties nebūtu jēgas. Klientiem pašiem nāktos iet uz tiesu ar visām izmaksām un raizēm. Spriedums ir saistošs tiesām visā ES, lai gan pašu Polijas strīdu izšķirs Polijas tiesa. Tas attiecas uz darījumiem, kurus klients nav autorizējis, piemēram, ja svešinieks izņem naudu bankomātā. Ja cietušais pēc krāpnieka norādījumiem pats pārskaita naudu uz „drošu kontu”, tas parasti tiek uzskatīts par autorizētu maksājumu, un tūlītēja atmaksa nav automātiska.
Ja nauda jau ir pazudusi, spriedums iesaka vienkāršu secību. Nekavējoties ziņojiet bankai par neautorizēto darījumu, jo tiesa savlaicīgu paziņojumu padara par atmaksas nosacījumu. ES banka pēc tam jums jāatmaksā līdz nākamās darba dienas beigām, bet par jūsu neuzmanību tā var strīdēties vēlāk; atsaukties var uz spriedumu lietā C-70/25.
NVB nostāja, kā vēsta Nīderlandes mediji, ir tāda, ka spriedums maina to, kad notiek atmaksa, nevis to, kurš galu galā sedz zaudējumus. Daļēji tā ir taisnība. Taču laiks ir svarīgs. Gaidīt mēnešiem ilgi un tiesāties par savu naudu ir viens; dabūt to atpakaļ nākamajā dienā un vērot, vai banka vispār pūlēsies pierādīt jūsu vainu, ir pavisam kas cits.
Kas skaitās neuzmanība
Tieši tur notiks nākamā cīņa. Pielikt karti pie telefona, jo to lūdza „banka”, atskatoties šķiet naivi, taču pirms pāris gadiem par šo triku gandrīz neviens nebija dzirdējis. 2026. gada pavasarī Nīderlandes finanšu sūdzību iestāde Kifid mudināja bankas biežāk iztulkot šaubas klientu labā, jo noziedznieki tik prasmīgi apstrādā savus upurus.
Bankomātu shēmā pirmais solis tagad ir skaidrs, otrais vēl nav. Neviena tiesa vēl nav atbildējusi uz īsto jautājumu: vai tā ir rupja nolaidība — uzticēties balsij, kas ģenerēta tā, lai izklausītos pēc jūsu bankas, un kas lūdz izdarīt to, ko Nīderlandes policija šādā veidā nekad iepriekš nebija redzējusi?
