Amazon dzen prom MI pircējus, bet Walmart dod tiem 50 dolāru limitu

„Neatļauta MI aģenta turpmāka piekļuve pārkāpj Amazon lietošanas noteikumus, ar kuriem mūsu klienti ir piekrituši.” Šādu ziņojumu 2026. gada 15. oktobra naktī saņēma X lietotājs Niks Krūzs Patane, kad palūdza savam uz Grok balstītajam botam kaut ko pasūtīt Amazon. Viņš ievietoja ekrānuzņēmumu ar īsu piezīmi: viņa boti tur vairs nevar veikt pasūtījumus. Tajā pašā dienā Īlons Masks iesaistījās Grok botu īpašnieku sūdzību apspriešanā. Vispirms viņš ieteica palūgt Grok nopirkt citur, jo iepirkšanās vietņu ir daudz vairāk nekā Amazon. Tad viņš uzrakstīja: „Varbūt mums vajadzētu dibināt Amazon konkurentu.”

Pēc sešām dienām Walmart rīkojās pretēji Amazon: tā vietā, lai botus izslēgtu, tas tos ielaida. Iepirkšanās bots saņems savu profilu īpašnieka kontā ar savu pasūtījumu vēsturi un tēriņu limitu, teiksim, 50 dolāru. Mēnešiem agrāk Target bija pārrakstījis savus noteikumus tā, ka bota veikts pirkums skaitās klienta veikts pirkums. Bet American Express ir apsolījis segt MI aģentu pieļautās kļūdas, ar nosacījumu: ja palūdzāt „labāko”, šāds pieprasījums ir pārāk neskaidrs, lai skaitītos kļūda.

Trīs mazumtirgotāji un viens karšu tīkls ir devuši trīs dažādas atbildes uz jautājumu, kas pirms gada skanēja teorētiski. Kas maksā, ja pērk programmatūra?

Desmit miljoni pircēju bez rokām

Veikaliem ir iemesls steigties. 2026. gada 8. septembrī Meta palaida Muse ASV , personīgo MI aģentu. Aģents ir programma, kas uzdevumu veic soli pa solim pati: atrod preci, salīdzina cenas, aizpilda pasūtījuma veidlapu. Jau no pirmās dienas Muse varēja maksāt ar Stripe Link vairāk nekā miljonam tirgotāju. Pirms maksāšanas Muse parāda cilvēkam kartīti ar pasūtījumu un kopsummu, un bez „jā” nauda nekustas.

Pieprasījums pārsteidza pat Meta. Trešā ceturkšņa rezultātu zvanā Marks Cukerbergs teica , ka pirmajā nedēļā uzņēmumam kopā ar Stripe nācās celt kredītlimitus. Vienkārši sakot, Stripe ierobežoja, cik naudas Meta caur to var novirzīt, un pirkumi šo griestu sasniedza dažu dienu laikā, jo apjomi pārsniedza visu cerēto. Līdz oktobrim Muse bija uzstādījuši vairāk nekā 10 miljoni cilvēku ASV un Kanādā, un iepirkšanās ir tā visbiežākais pielietojums. Vidējais pirkums, pēc uzņēmuma datiem, pārsniedz 200 dolāru, lai gan tajā ir iekļauta arī ceļojumu rezervēšana.

Citiem vārdiem, Amerikas lielākajiem veikaliem pēkšņi ir pūlis klientu, kuri nekad neskatās plauktos, nekad neritina garām reklāmu un nekad nespiež uz reklāmkarogiem. Katram veikalam bija jāizlemj, vai tos ielaist.

Amazon aizslēdz durvis

Amazon rīkojās pirmais un visskarbāk. Ap 2026. gada 20. septembri tas bloķēja Muse , un Muse lietotāji saņēma to pašu ziņojumu par „neatļautu MI aģentu”. Amazon pretenziju ir trīs: Meta nav brīdinājusi, aģents neatpazīstas kā aģents, un, pēc Amazon domām, tas glabā klientu pieteikšanās datus. Meta atbild, ka Muse neredz ne paroles, ne maksāšanas līdzekļus un lieto pieteikšanās datus no drošas krātuves, tos neredzot. Oktobra vidū Grok botu īpašnieki sūdzējās par to pašu ziņojumu, lai gan Amazon Grok bloķēšanu nav apstiprinājis.

Juridiskais pamats ir vājāks, nekā šķiet. 2025. gada novembrī Amazon iesūdzēja Perplexity par tā iepirkšanās botu Comet, apsūdzot uzlaušanā. 2026. gada martā zemākas instances tiesa aizliedza Comet ieiet pircēju kontos, bet 4. augustā apelācijas tiesa šo aizliegumu atcēla , argumentējot, ka veikalā ienāk cilvēks, bet bots ir kaut kas līdzīgs viņa pārlūkam.

Tāpēc Amazon tagad galvenokārt balstās uz saviem lietošanas noteikumiem, kuros ir sadaļa par aģentiem: botam jāpaziņo par sevi un nedrīkst slēpt, ka tas ir bots. Te ir zināma ironija. 2025. gada aprīlī pats Amazon sāka testēt Buy for Me , MI funkciju, kas pērk preces citu zīmolu vietnēs, pircējam neizejot no Amazon lietotnes. Ārējiem aģentiem Amazon ir slēgts, bet paša Amazon aģents iepērkas citur.

Walmart dod botam maku uz pavadas

21. oktobrī Walmart izklāstīja savu pieeju . Uzņēmums par problēmu runā atklāti: šodien aģents piesakās ar klienta pieteikšanās datiem, un tā pasūtījumi tik pilnībā saplūst ar cilvēka pasūtījumiem, ka tos nevar atšķirt. Ja bots iztērē par daudz, pat grūti noskaidrot, kurš nospieda pogu.

Risinājumu sauc Agent Profiles. Katrs aģents saņem atsevišķu profilu klienta kontā ar savu pasūtījumu vēsturi. Pēc noklusējuma klients apstiprina katru pirkumu, bet tā vietā var uzstādīt limitu, un Walmart piemēri ir 50, 100 un 200 dolāri. Walmart vēl nav pateicis, vai limits attiecas uz vienu pasūtījumu vai uz nedēļu vai mēnesi. Aģents nekad neredz kartes datus un nevar pievienot vai mainīt maksāšanas līdzekļus, un veikals var prasīt apstiprinājumu arī limita ietvaros. Profilu var izdzēst jebkurā laikā, bet aģentus, kas pārkāpj noteikumus, bloķēs.

Boti ienāks pa atsevišķu ieeju, pagaidām tikai ar ielūgumu, un klientu profili ir solīti nākamā mēneša laikā. Walmart vēl nav pateicis, kurus aģentus atbalstīs sākumā.

Target: ko nopirka bots, to nopirki tu

Target gāja trešo ceļu jau pavasarī. 2026. gada 22. martā tas atjaunināja noteikumus integrācijai ar Google Gemini: čatā Gemini var palūgt nopirkt kaut ko Target, un bots pasūtījumu noformē pats. Aģents skaitās „pilnvarots”, kad esat devis atļauju darboties jūsu vārdā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem tā pirkumi tiek „uzskatīti par jūsu pilnvarotiem darījumiem”, pat ja rezultāts neatbilst jūsu nodomam. Target arī norāda, ka nevar garantēt, ka aģents visos apstākļos rīkosies tieši tā, kā jūs vēlējāties. Pārbaudīt, ko aģents izdarījis, un nekavējoties ziņot par visu aizdomīgo ir klienta pienākums.

Target ir paziņojis, ka tā asistents bez klienta apstiprinājuma neko nepērk un ka uz šādiem pasūtījumiem attiecas standarta atgriešanas politika. Tomēr pēc līguma bota kļūda ir cilvēka problēma.

Kas atmaksā vārdu „labākais”

Arī bankas un karšu tīkli meklē atbildes. 2026. gada 14. aprīlī American Express paziņoja par aizsardzību aģentu veiktiem pirkumiem. Nosacījumi: aģents ir reģistrēts Amex, un kopā ar pasūtījumu tiek nodots karšu turētāja autentificētais pirkuma nodoms. Šādā gadījumā uzņēmums sola pasargāt klientus no maksājumiem, ko izraisījusi aģenta kļūda.

Interesantākais ir sīkajā drukā. Programmas lapā pats Amex norāda, ka prasījumi var nebūt pieejami, ja pirkuma nodoms ir subjektīvs vai nepārbaudāms, un min divus piemērus: „labākais” un „ļoti jauks”. Pirmais solis, „kur iespējams”, ir atgriešana tirgotājam, un tikai tad prasījums Amex. Pilnus noteikumus un reģistrēto aģentu sarakstu sola vēlāk, un visa programma joprojām tiek aprakstīta nākotnes formā. Finextra komentētāja Mārena Solberga atzīmēja, ka neskaidri pieprasījumi ir tieši tur, kur aģenti kļūdās, un ierakstīja to virsrakstā : Amex maksās par aģentu kļūdām, izņemot tos gadījumus, kad aģenti tiešām kļūdās.

Ja aģents izvēlas nepareizu izmēru vai pasūta desmit iepakojumus vienas vietā, kļūda ir redzama pašā pasūtījumā. Taču cilvēki reti dod botam precīzu preces kodu. Iedomājieties: jūs palūdzat „labas austiņas līdz 100 dolāriem”, bots izvēlas modeli ar labākajām atsauksmēm, bet jums vajadzēja trokšņu slāpēšanu. Amex šī nav aģenta kļūda, jo „labas” nevar pārbaudīt. Tieši ap šādiem strīdiem aizsardzība iet apkārt.

Pircēji, šķiet, šo āķi nojauš. Maksājumu uzņēmuma Worldpay 2026. gada ziņojumā aptaujāti cilvēki septiņās valstīs. No tiem, kas vispār atvērti MI iepirkšanai, 80 % aģentam dotu kādu lomu maksāšanā, tomēr 59 % joprojām vēlas katru pirkumu apstiprināt paši. Dīvaina kārtība: programmatūra dara visu darbu, bet pēdējais klikšķis paliek cilvēkam. Kamēr „labākais” neskaitās bota kļūda, cilvēki pareizi dara, paturot „jā” pogu sev. Vai jūs to atdotu programmatūrai, zinot, ka par tās gaumi tāpat atbildēsit pats?