Viņš netic Dievam, bet ieguva reliģisku atbrīvojumu no MI

Deivids Durmans nebija jātic Dievam, lai netiktu pie ChatGPT lietošanas darbā. Viņš ir humānists: cilvēks, kas veido morālu dzīvi bez pārdabiskā. 2026. gada septembrī Kentuki Universitāte atbrīvoja viņu no mākslīgā intelekta lietošanas, pamatojoties uz to pašu likumu, kas septītās dienas adventistam nodrošina brīvas sestdienas. Ceļu šādam lēmumam jau sen pirms čatbotiem bija bruģējuši 1960. gadu iesaukuma atteicēji: viņi atteicās karot, nepieminot nekādu ticību Dievam. Un vēl agrāk, 1961. gadā, ASV Augstākās tiesas piezīmē lappuses apakšā „sekulārais humānisms” tika ierakstīts vienā sarakstā ar budismu.

TechCrunch šo stāstu izstāstīja 29. oktobrī, trīs dienas pēc tam, kad Amerikas Humānistu asociācija paziņoja par uzvaru. Cits stāsts rāda, par ko ir runa. 2025. gada augustā kriptobiržas Coinbase vadītājs Braiens Armstrongs podkāstā pastāstīja, kā iedeva saviem inženieriem nedēļu, lai uzstādītu MI palīgus programmēšanai. Tos, kas to nebija izdarījuši, viņš izsauca uz sapulci sestdienā, un daži bez pārliecinoša iemesla tika atlaisti. Pats Armstrongs šo pieeju nosauca par skarbu. Durmana gadījums rāda, ka darbiniekiem ir likumīgs veids pateikt „nē”.

Vēstule Vienlīdzīgu iespēju birojam

Durmans ir universitātes administrators. Viņš palīdz pētniekiem sagatavot grantu pieteikumus. Neviens viņam vēl nav licis lietot MI; kolēģi un vadība vienkārši mudinājuši visus izmēģināt šos rīkus. Viņš nolēma negaidīt, kamēr mudinājums pārvērtīsies par rīkojumu. Pamudinājumu deva cita cilvēka piemērs: pavasarī programmatūras inženiere Erina Mausa bija panākusi tādu pašu atbrīvojumu.

Augusta beigās viņš uzrakstīja universitātes Vienlīdzīgu iespēju birojam un lūdza pielāgot darba apstākļus, pamatojoties uz viņa uzskatiem. Septembra vidū viņš tikās ar biroja pārstāvjiem, un 25. septembrī birojs lūgumu apstiprināja, secinot, ka tas neuzliek pārmērīgu slogu viņa nodaļai. Laika grafiks un citāti no vēstules ņemti no humānistu asociācijas preses relīzes; asociācija palīdzēja viņam lūgumu iesniegt.

Viņa argumentācija ir filozofiska. „Mēs kļūstam par morāliem aģentiem sev un citiem, aktīvi lietojot savu prātu,” viņš sacīja TechCrunch. Ja šo domāšanu nodod mašīnai, viņš uzskata, spēja rīkoties morāli neizbēgami izdziest. Vēstulē minēti arī citi iebildumi: MI apdraud cilvēku iztiku, kaitē videi un izspiež cilvēka radošumu. Vēstule beidzas tieši: „Ar mierīgu sirdsapziņu es nevaru piedalīties šīs tehnoloģijas lietošanā un izplatīšanā.”

Reliģija bez dieva juridiskā izpratnē

1964. gada aprīlī Eliots Velšs aizpildīja anketu par atteikšanos karot sirdsapziņas dēļ. Viņš to parakstīja, bet tikai pēc tam, kad izsvītroja vārdus „mana reliģiskā audzināšana un”. Viņa uzskati par karu, kā viņš teica, izauguši no vēstures un socioloģijas lasīšanas. Velšu notiesāja par atteikšanos stāties dienestā, taču 1970. gadā Augstākā tiesa spriedumu atcēla. Dziļi izjusti morāli pārliecinājumi, secināja tiesneši, dod tādas pašas tiesības nekarot kā ticība. Piecus gadus agrāk Daniela Sīgera lietā tiesa jau bija attiecinājusi šīs tiesības uz ikvienu, kura pārliecībai dzīvē ir tāda pati vieta kā Dievam tradicionāli ticīgajiem.

Tā pati loģika vijas cauri darba tiesībām. 1964. gada Pilsonisko tiesību akta VII sadaļa aizliedz darba devējiem diskriminēt reliģijas dēļ un uzliek pienākumu pielāgot darba apstākļus. Vienlīdzīgu nodarbinātības iespēju komisija (EEOC), federālā aģentūra, kas uzrauga likuma izpildi, definē reliģiju ļoti plaši. Ticība Dievam nav obligāta: ar to pietiek, ja morāli uzskati par labo un ļauno cilvēkam ir tikpat stipri kā reliģiskā ticība.

Saknes sniedzas vēl dziļāk. 1961. gadā Augstākā tiesa izskatīja Roja Torkaso lietu. Merilenda bija atteikusies iecelt viņu par notāru, jo viņš nebija gatavs paziņot, ka tic Dievam. Tiesa nostājās Torkaso pusē. Sprieduma pamatojuma 11. piezīmē tika nosauktas reliģijas, kas nemāca ticību Dievam: budisms, daoisms, Ētiskā kultūra un sekulārais humānisms. Tas viss ir ASV likums; citām valstīm ir savi noteikumi.

Durmans neatsaucas uz pieķeršanos vecajām metodēm. Viņš atsaucas uz uzskatu sistēmu par to, no kurienes cilvēka morāle rodas, un tieši tādu likums meklē.

Kur beidzas pārliecība un sākas nepatika

Pateikt priekšniekam, ka ChatGPT jūs kaitina, atbrīvojumu nedos. EEOC skaidri norāda: sociālā, politiskā vai ekonomiskā filozofija, tāpat kā vienkārši personīgas preferences, nav reliģiski uzskati. Likumam vajadzīgs vesels pasaules uzskats, nevis produkta atsauksme.

Taču darba devējam nav tiesību spriest, vai šis pasaules uzskats ir patiess. Sirsnība principā tiek pieņemta par pašsaprotamu, un komisija atzīmē, ka nav svarīgi, vai cilvēks pārliecību tur „pareizu” iemeslu dēļ. Arī nevienai baznīcai tā nav jāapstiprina.

Inženiere Erina Mausa, kas iedvesmoja Durmanu, parāda, kā tas strādā. 2026. gada pavasarī Mausa, kas strādā Ziemeļkarolīnā un ir unitāriete universāliste, lūdza atbrīvot viņu no MI ētisku un vides apsvērumu dēļ. Viņas konfesijai oficiāla nostāja par MI vēl nav; tā joprojām tiek sagatavota. Maija vidū uzņēmums piekrita. „Es rakstu savu kodu un pārskatu to ar rokām, un tas izklausās traki,” viņa sacīja izdevumam Business Insider, kā to atstāstīja Futurism. Bez MI, viņa secināja, uzdevumus paveic tikpat ātri kā kolēģis, kas to lieto. MI, viņasprāt, īsti nemaina visu.

Kāpēc darba devējam grūti pateikt „nē”

Ar patiesu pārliecību vien atbrīvojums negarantēts: darba devējs var atteikt, ja pielāgojums izmaksātu pārāk dārgi. Tomēr 2023. gadā šī iespēja kļuva ievērojami šaurāka.

Džeralds Grofs, pasta kurjers, svētdienu turēja par atpūtas dienu. Tad Pasta dienests noslēdza vienošanos ar Amazon un sāka piegādāt sūtījumus arī svētdienās. Grofs 2019. gadā aizgāja no darba, un viņa prasība galu galā nonāca Augstākajā tiesā. Spriedums bija vienbalsīgs, 9:0. Līdz tam daudzas tiesas ļāva darba devējiem atteikt jebkuru pielāgojumu, kas izmaksāja vairāk nekā niecīgu summu. Tagad slogam jābūt būtiskam visa uzņēmuma mērogā.

Attiecinot to uz MI, viss kļūst sarežģītāk. 2026. gada jūnijā juristi no advokātu biroja FordHarrison izklāstīja, kad atteikums vēl varētu noturēties. Darbs var būt neiespējams bez MI, klienta līgums var to prasīt, vai arī tas var būt iebūvēts uzņēmuma pamatsistēmā. Vispārīgi apgalvojumi, ka MI ir „svarīgs” vai „efektīvs”, var nebūt pietiekami. Ja kāds no Coinbase inženieriem būtu atsaucies uz patiesu reliģisku pārliecību, uzņēmumam būtu bijis jāpierāda, ka šī inženiera atbrīvošana nopietni kaitētu biznesam. Neviena apelācijas tiesa šādu strīdu vēl nav izšķīrusi; līdz šim visi zināmie gadījumi atrisināti uzņēmuma iekšienē.

MI poga paliek ekrānā

Durmana atbrīvojumam ir skaidras robežas. Kā norāda juridiskās informācijas vietne FindLaw, viņš iebilda pret tādiem rīkiem kā Copilot programmā Microsoft Teams, ChatGPT un Claude, un viņam tie personīgi vairs nav jālieto. Taču viņš joprojām piedalās sapulcēs un iesniedz materiālus tajās pašās ar MI aprīkotajās platformās kā kolēģi. Ja sapulce notiek Teams, Copilot tur joprojām ir; Durmans vienkārši to neieslēdz.

Visticamāk, būs vairāk šādu lūgumu. Pāvests Leons XIV ir nosaucis MI par draudu cilvēka cieņai. Aleksandra Haiskensa, humānistu asociācijas štata juriste, saka, ka šīs bažas vijas cauri katoļu mācībai, unitārajam universālismam un humānismam. Viņas organizācija vēlas, lai neticīgie zinātu: likums aizsargā arī viņus.

Durmans saka, ka nevienu nevervē; viņš tikai cer, ka cilvēki ar līdzīgām šaubām jutīsies brīvi rīkoties. Universitāte teica „jā”, bet ar nosacījumu. Pielāgojums darbojas, „ļaujot darbiniekam turpināt pildīt savas amata būtiskās funkcijas,” TechCrunch sacīja universitātes pārstāvis Džeijs Blantons. „Tehnoloģijām un darba pienākumiem mainoties, pielāgojumus var pārskatīt, lai pārliecinātos, ka tie joprojām ir saprātīgi un īstenojami.”