// Saturs
- gada jūnija sākumā piekrauta piekabe ar aptuveni 13 miljonu dolāru vērtu serveru aprīkojumu devās pa ASV šoseju uz austrumiem, uz Fajetvilu Džordžijas štatā, kur atrodas viens no valsts lielākajiem datu centru kompleksiem. Krava bija nopietni apsargāta: tai aizmugurē sekoja nemarķēts auto ar nolīgtiem policistiem eskortā. Kaut kur uz starpavalstu maģistrāles šajā auto ietriecās cits transportlīdzeklis, eskorts apstājās, bet piekabe brauca tālāk. Vēlāk to atrada kādā stāvlaukumā. Paletes ar serveriem bija pazudušas.
„Avārija nebija nejaušība," NBC News sacīja privātais kravu zādzību izmeklētājs Heraldo Pačuka. Drīz tas atkārtojās, šoreiz ar 10 miljonu dolāru vērtu kravu uz Teksasu: eskortam ietrieca, bet piekabes GPS raidītājs sāka sūtīt viltotas koordinātas. Pēc nozares ekspertu un izmeklētāju teiktā, ar ko runāja NBC, kopš jūnija no ASV ceļiem pazudis datu centru aprīkojums par vairāk nekā 100 miljoniem dolāru.
Ietriekšanās izklausās pēc kadra no asa sižeta filmas, un visi izdevumi tieši ar to sāka. Taču šajā stāstā tas ir izņēmums. Parasti kravas aiziet klusi. Zagļi nevajā fūri. To viņiem vienkārši atdod, turklāt ar pilnīgi kārtīgiem papīriem.
Zelta stieņi uz paletēm
Kāpēc pēkšņi serveri? Tāpēc, ka tagad tā ir viena no koncentrētākajām vērtībām, kas vispār brauc pa parastu ceļu. Viens vadošais mākslīgā intelekta serveru statnis maksā aptuveni 3 miljonus dolāru, norāda Overhaul, uzņēmums, kas seko kravām un pārdod to aizsardzības pakalpojumus. Standarta piekabe ar šādiem statņiem ir astoņciparu summa. Kamēr tie nav pieskrūvēti datu zālē, šī nauda brauc pa tām pašām šosejām kā mēbeles un limonāde.
Kīts Lūiss, riska analītikas uzņēmuma Verisk CargoNet operāciju vadītājs, salīdzināja šo kravu ar zelta stieņiem un teica, ka to nozagt ir daudz vieglāk nekā aplaupīt banku. Zelta stieņus gan parasti pārvadā bruņotos auto.
Runa nav tikai par GPU. Nozagto preču sarakstos ir kompletēti serveri, atmiņas moduļi, diski, maršrutētāji, kā arī optiskie un vara kabeļi. Atmiņa kļuvusi dārgāka, jo datu centri to uzpērk milzīgos apjomos, un augstākā cena padarīja to par labāku mērķi arī melnajam tirgum. Datu centru aprīkojuma, mikroshēmu un komponentu zādzību skaits kopš 2024. gada pieaudzis par 34 %, un Overhaul 21. oktobra ziņojums šī gada zaudējumus lēš virs 150 miljoniem dolāru. Atsevišķi zaudējumi regulāri pārsniedz 30 miljonus, un šāda aprīkojuma zādzības tagad notiekot katru nedēļu, apgalvo uzņēmums.
Eskorts sargā no nepareizā drauda
Izmeklētāji ietriekšanās triku sauc par bump-and-run. Skots Kornels, kurš kravu zādzības izmeklē vairāk nekā 30 gadus un vada TAPA Americas, abus gadījumus izanalizēja intervijā FreightWaves. Viņa secinājums ir pārsteidzoši prozaisks: triks darbojas tikai tad, ja kravas auto vadītājs ir ar zagļiem kopā.
Godīgs šoferis, kura eskortam kāds ietriecies, apstāsies un zvanīs uz 911. Uzpirkts šoferis vienkārši brauks tālāk. Pat policijas eskorts pasargā kravu tikai no svešiniekiem uz ceļa, bet draudi sēž kabīnē. Kornels abus sekmīgos nolaupījumus saista ar vienu un to pašu kļūmi: neviens kārtīgi nepārbaudīja šoferus, pirms tiem uzticēja kravu.
Pats Kornels brīdina nepārvērst divus incidentus par valsts mēroga tendenci. Ietriekšanās paliek atmiņā, jo ir skaļas. Lielākā daļa naudas pazūd citādi.
Kā nozagt fūri, to neapturot
Pēc Overhaul datiem, krāpšana bijusi klāt 92 % augstvērtīgu tehnoloģiju kravu zādzību. Klusākās metodes darbību FBI izskaidroja jau pavasarī: 2026. gada 30. aprīlī birojs izdeva brīdinājumu par kiberzādzībām kravu pārvadājumos.
Iedomājieties, ka krāpnieks uzlauž piegādes dienesta e-pastu un kluši nomaina jūsu pasūtījuma adresi. Kurjers neko nepārkāpj: viņš aiznes sūtījumu tur, kur likts. Fūres darbojas apmēram tāpat, trīs soļos. Pirmkārt, brokeris (starpnieks, kas kravai meklē auto) vai pārvadātājs saņem e-pastu, kas šķiet nācis no pazīstama uzņēmuma, ar saiti uz „pārvadātāja līgumu". Saite uzstāda attālinātās vadības programmatūru, un krāpnieki kluši lasa līdzi: ko sūta un kad to paņems. Tad, uzdodoties par īstu pārvadātāju, viņi pārņem pasūtījumu un transporta pavadzīmē ieraksta savu piegādes adresi.
Pēc tam krava tiek pārlādēta citā fūrē ar līdzdalīgu šoferi. FBI lēš, ka kravu zādzības ASV un Kanādā 2025. gadā izmaksāja gandrīz 725 miljonus dolāru, un vidējā zādzība kļuvusi aptuveni par trešdaļu vērtīgāka: zagļi kļuvuši izvēlīgāki.
Šeit ir arī rūgta ironija. Kā ziņo NBC, to pārstāstījis Hardware Busters, avoti norādīja uz ar MI ģenerētiem identitātes dokumentiem kā vienu no veidiem, kā pie stūres iesēdināt īsto līdzzinātāju. Neironu tīkls uzzīmē apliecību, ar kuru aizbrauc aprīkojums neironu tīkliem.
Dažreiz pietiek ar vēl mazāku. Kornels atcerējās gadījumu, kad dārga tehnoloģiju krava tika nodota nelielam hotshot auto pārvadātājam, uzņēmumam, kas parasti ar īsu piekabi vadā automašīnas. Tas pieņēma specializētu kravu bez piemērota aprīkojuma un tālu no savas ierastās teritorijas. Minūte ar meklētājprogrammu to būtu atklājusi. Neviens to minūti netērēja.
Biļete vienā virzienā
Nozagtie serveri tiešsaistes tirdzniecības vietnēs parādās reti. Pircējs parasti ir sagatavots jau pirms zādzības. Kornels lēš, ka no katrām desmit ASV nozagtajām kravām sešas vai septiņas tagad atstāj valsti. Kravas maskēšanai, viņš saka, pietiek ar viltotiem dokumentiem. Nozagtie televizori pēc pārlādes cross-dock termināļā pavadzīmē kļūst par parastu „vispārējo elektroniku", un ar šādiem dokumentiem neviens nesteidzas lauzt piekabes plombu un pārbaudīt.
Galamērķis bieži ir vieta, kur Vašingtona aizliegusi modernu mikroshēmu pārdošanu. Sarunā ar Fortune Overhaul izpilddirektora vietnieks Deivids Vorriks nosauca Ķīnu, Krieviju un Irānu un raksturoja šīs grupas kā starptautiskus sindikātus, kas darbojas kā lielas korporācijas. Pieprasījums ir īsts: pēc Financial Times datiem, uz ko atsaucas Fortune, Nvidia darbstacijas kartes RTX 6000 Pro melnā tirgus cena Ķīnā pēc 2026. gada sākuma vairāk nekā divkāršojusies.
// Hronika
- Zagļi no Kalifornijas noliktavas aiznes Nvidia mikroshēmas par vairāk nekā 7 miljoniem dolāru, dienu pirms plānotās piegādes uz Supermicro objektu Sanhosē.
- Renō pazūd fūre ar aptuveni 15 miljonu dolāru vērtiem pusvadītājiem un Apple precēm. Tukšo piekabi atrod pēc divām nedēļām, 280 jūdžu attālumā Kalifornijā.
- FBI brīdina par kiberzādzību vilni kravu pārvadājumos, izmantojot nolaupītus brokeru un pārvadātāju kontus.
- Pēc eskorta ietriekšanas zagļi aiziet ar serveriem par 13 miljoniem dolāru, kas bija paredzēti Džordžijai. Drīz pēc tam tāpat pazūd 10 miljonu dolāru krava uz Teksasu.
- Skots Kornels saskaita 110,6 miljonus dolāru zināmo datu centru kravu zādzību kopš 3. jūnija.
- Overhaul šī gada MI aprīkojuma zādzību zaudējumus lēš virs 150 miljoniem dolāru.
Kas maksās rēķinu
Tiešie zaudējumi ir tikai daļa no rēķina. Verisk brīdina, ka kavējumi un dīkstāve uzņēmumiem var izmaksāt vairākkārt vairāk nekā pats nozagtais aprīkojums. Datu centrs bez saviem statņiem laikā neatvērsies, un aizstājējus ātri nopirkt ir grūti atmiņas un mikroshēmu deficīta vidū.
Skaitļus vajag uztvert ar rezervi. NBC avotu minētos 100 miljonus dolāru, Kornela 110,6 miljonus un Overhaul 150 miljonus skaitījuši dažādi cilvēki dažādos periodos. Publiskie Overhaul ziņojuma kopsavilkumi neparāda, cik zādzību slēpjas aiz kopsummas, un kravu aizsardzība ir tieši tas, ko uzņēmums pārdod. Tomēr visi, kas strādā šajā tirgū, redz vienu un to pašu virzienu.
Risinājumi izklausās gandrīz garlaicīgi. Kornels iesaka līdztekus papīra pavadzīmēm izmantot drošas digitālās un pirms kravas izsniegšanas pārbaudīt, ko pārvadātājs parasti dara: tā tehniku, vēsturi un ģeogrāfiju. FBI lūdz uzņēmumus apstiprināt katru sūtījuma pieprasījumu un paņemšanu pa atsevišķu kanālu, jo pazīstams vārds vai e-pasta adrese neko nepierāda. Un reaģēt jāpaspēj ātri, jo lielākā daļa nozagto kravu dodas uz ārzemēm. „Viss ir atkarīgs no laika," saka Kornels.
Smilts ar logotipu
- gada septembra beigās zagļi no PlusAI laukuma Fremontā, Kalifornijā, nozaga divas piekabes, un uz vienas bija Nvidia logotips. PlusAI veido programmatūru pašbraucošām fūrēm un tiešām strādā uz Nvidia mikroshēmām. Taču piekabēs to nebija. Katrā bija aptuveni 20 000 mārciņu smilts, ar ko uzņēmums testa piekabēm piešķir īstas kravas svaru.
Zagļi ielauzās, neatrada neko vērtīgu un piekabes pameta. Fortune raksta, ka PlusAI juridiskās nodaļas viceprezidenta draugs tās tajā pašā dienā pamanīja pie biroja tuvējā Ņūarkā un atsūtīja foto. „Tas bija pirmais gadījums," sacīja uzņēmuma mārketinga viceprezidente Lorena Kvana: PlusAI nekad iepriekš nebija nozagts ne vilcējs, ne piekabe.
Vai logotips zagļus pievilināja, nav zināms. Bet, ja pievilināja, tad stāstā par zagļiem, kas apmāna visus citus, tā bija retā reize, kad apmānīti tika paši zagļi.
